Ģeogrāfiskā karte - Olština (Olsztyn)

Olština (pl), agrāk Allenšteina (de) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos — Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs. Līdz Otrajam pasaules karam ietilpa Vācijā. Varmijas bīskapijas vēsturiskā galvaspilsēta.

Olština izveidojās 14. gs. vidū senprūšu cilts varmu teritorijā kā apmetne ap Varmijas bīskapijas uzcelto pili, kad Teitoņu ordenis bija pietiekami nostiprinājies Prūsijā, lai sāktu kolonizēt arī iekšzemi.

1410. gadā lietuvieši, 1414. gadā poļi un 1454. gadā Vācu ordenis ieņēma pilsētu bez cīņas. Beidzoties Trīspadsmitgadu karam Olština 1466. gadā nokļuva poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. Gadsimtu gaitā pilsēta kļuva poliskāka pēc iedzīvotāju sastāva, jo Olštinā ieradās daudz poļu no citām valsts daļām.

Pēc Otrā Ziemeļu kara un zviedru okupācijas 1655. gadā Olština sāka panīkt. Lielā Ziemeļu kara laikā caur pilsētu vairākkārt devās dažādu valstu armijas, postīdamas un pieprasot kontribūcijas. 1708. gadā zviedri nodedzināja pilsētu, bet 1710. gadā pilsētā plosījās Lielais mēris. Kad pēc Pirmās Polijas dalīšanas pilsēta nonāca Prūsijā, šeit bija tikai 1770 iedzīvotāji.

Prūsijas sastāvā Olština gandrīz neattīstījās līdz pat 1868. gadam, kad caur pilsētu tika uzcelta Tornas (tag. Toruņas) — Insterburgas (tag. Čerņahovskas) dzelzceļa līnija. Pilsēta piedzīvoja strauju uzplaukumu un 1903. gadā pilsētā bija 25 000 iedzīvotāju un tā kļuva par provinces centru.

Kaut arī pilsēta bija Austrumprūsijas poļu kultūras centrs, Versaļas līgumā paredzētajā plebiscītā 1920. gadā Olštinas iedzīvotāji ar 97,8% balsu pret 2,2% izvēlējās palikt Austrumprūsijas nevis Polijas sastāvā.

Otrā pasaules kara izskaņā, 1945. gada augustā Padomju armija iegāja Olštinā bez kaujas. Tomēr pilsēta tika izlaupīta un apmēram trešā daļa māju — nodedzināta. Pēc Potsdamas konferences lēmumiem, Austrumprūsijas dienviddaļa, tātad arī Olština, tika piešķirta Polijai.